Rīgas Doma ērģelnieki
AIGARS REINIS ir Rīgas Doma mūzikas direktors un Katedrāles ērģelnieks, kā arī profesionāls koru un senās mūzikas ansambļu dziedātājs. “Aigars ir viens no mākslinieciski interesantākajiem Latvijas ērģelniekiem” (Orests Silabriedis). Viņš daudzus gadus ir bijis Latvijas Radio kora mākslinieks un solists, vokālo grupu Schola Cantorum Riga un Ars Antiqua Riga dalībnieks. Diriģējis Latvijas Bankas kori. Piedalījies Lahti starptautiskajā ērģelnieku konkursā un Erfurtes konkursā Vācijā. Vairāk nekā desmit gadu Aigars bijis Jelgavas Sv. Annas baznīcas ērģelnieks un no 2013. līdz 2019. gadam – Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas galvenais ērģelnieks. Sadarbojies ar profesionāliem kolektīviem tādiem kā Sinfonia Concertante, Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, Latvijas Radio koris, kamerkoris Ave Sol, diriģentiem Māri Sirmo, Sigvardu Kļavu, Gunti Kuzmu, solistiem Ēriku Kiršfeldu, Martu Spārniņu, Elīnu Endzeli, Aigaru Raumani, Rogerio Gonsalves un daudziem citiem.
Studējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijā prof. T. Dekšņa ērģeļklasē, kur 2001. gadā ieguvis maģistra grādu. Papildinājis prasmes pie Ludgera Lomana, Hansa Ūlas-Ēriksona un Hansa Helstena, piedalījies Uplandes starptautiskajā ērģeļakadēmijā u.c. Saņēmis “Lielo Mūzikas balvu 2019” par izcilu darbu ansamblī.
LARISA BULAVA bijusi Rīgas Doma draudzes ērģelniece no 1992. līdz 2019. gadam. L. Bulava ir ilggadēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas ērģeļu klases profesore un aktīva koncertērģelniece. Absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas prof. I. Kalniņa klavieru (1973) un prof. N. Vanadziņa ērģeļu klasi (1974). Stažējusies Leipcigas Mūzikas augstskolā pie prof. V. Šēteliha (1980/1981). Tālāko profesionālo meistarību galvenokārt veidojis pašas darbs, bagātā koncertu pieredze (Latvijā, bijušajās Padomju Savienības republikās, daudzās Eiropas valstīs, kā arī ASV, Kanādā un Izraēlā), piedalīšanā festivālos, TV, radio, skaņu plašu un CD ieskaņojumu veidošana. L. Bulava no 1997. līdz 2016. gadam strādājusi par ērģeļspēles pedagogu Daugavpils Mūzikas vidusskolā.
OĻĢERTS CINTIŅŠ (1935-1992) bijis Rīgas Doma ērģelnieks no 1990. līdz 1992. gadam. Dzimis Rīgā, mācījies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, tad J. Vītola LVK prof. Valērija Zosta klavieru klasē, kā arī prof. Nikolaja Vanadziņa ērģeļu klasē. 1958. gadā ar izcilību pabeidzis konservatoriju abās specialitātēs. Studiju gaitas tiek turpinātas Kordiriģentu katedrā pie Mendeļa Baša un Daumanta Gaiļa, kura absolvēta 1963. gadā. Studējis arī sitaminstrumentu spēli pie Pētera Šāvēja.
Kopš 1953. gada Oļģerts Cintiņš bija koncertmeistars Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, vēlāk arī Latvijas filharmonijā. Desmit gadu vēlāk kļuvis par VAK "Latvija" diriģentu, vadījis vīru kori "Tēvzeme" un korus Cēsīs. Viņš bija arī pieprasīts ērģelnieks, 80. gadu beigās aktīvi iesaistījās Latvijas ērģeļu atjaunošanas kustībā, kļuva par Rīgas Doma kantoru un ērģelnieku.
ALFRĒDS KALNIŅŠ (1879-1951) bijis Rīgas Doma ērģelnieks no 1933. līdz 1951. gadam. Alfrēda Kalniņa daiļrades pētnieks Arnolds Klotiņš viņu sauc par visražīgāko un daudzpusīgāko 20. gadsimta pirmās puses latviešu komponistu – viņa darbu klāsts sasniedz deviņus simtus. Par Kalniņa daiļrades pamatžanru jāatzīst solodziesma – kopskaitā to ir apmēram 250. Alfrēds Kalniņš ir arī latviešu nacionālās operas pamatlicējs, tāpat – izsmalcināti poētiskas klaviermūzikas, nacionāla kolorīta iekrāsotu simfonisko opusu un baleta, arī balādiskas, idilliski elēģiskas kormūzikas un virtuozu ērģeļdarbu autors.
Klavierspēles pamatus Alfrēds Kalniņš apgūst R. Mīlmaņa proģimnāzijā dzimtajās Cēsīs, deviņu gadu vecumā iemēģina Cēsu Sv. Jāņa baznīcas ērģeles. 1897. gadā viņš iestājas Pēterburgas Konservatorijas Luī Homiliusa ērģeļu klasē.
1903. gadā Alfrēds Kalniņš sāk darba gaitas Pērnavā, pildīdams ērģelnieka, koru diriģenta un pedagoga pienākumus līdz pat 1911. gadam. Tad viņš pārceļas uz Liepāju, veikdams Sv. Annas baznīcas ērģelnieka pienākumus. Diriģē korus, organizē koncertus, raksta kritikas. Liepājā Alfrēds Kalniņš strādā vēl arī 1918.–1919. gadā.
Kopš 1919. gada rudens pārceļas uz dzīvi Rīgā, ir Izglītības ministrijas Mākslas departamenta mūzikas nodaļas vadītājs (1919–1920), Nacionālās operas literārās daļas vadītājs (1919–1920) un direkcijas loceklis (1925–1926), Sv. Jēkaba baznīcas ērģelnieks (1920–1923), mūzikas daļas vadītājs Nacionālajā teātrī (1923–1925), kora "Dziesmuvara" diriģents (1925–1927).
1927. gada oktobrī komponists emigrē uz ASV, Ņujorku, kur strādā gan kā kordiriģents, gan kā pedagogs, tāpat sniedz solokoncertus. Rīko autorkoncertus Filadelfijā un Bostonā. Pēc atgriešanās Rīgā 1933. gadā Alfrēds Kalniņš atsāk ērģelnieka darbību, gadu vēlāk sāk regulārus ērģeļmūzikas radiokoncertus, kas ar nelieliem pārtraukumiem turpinās līdz 1945. gadam.
HARALDS KREICBURGS (Creutzburg) (1875–1948, dzimis Kuldīgā) bija Rīgas Doma ērģelnieks no 1906. līdz 1933. gadam (ar pārtraukumiem) un komponists. 1914–16 strādājis Astrahaņā, 1916–18 Vācijā, pēc tam Rīgas Doma kora vadītājs; 1933. gadā aizbraucis uz Vāciju. Sacerējis Rekviēmu (1914–15), oratoriju Pasaules gaisma (1924), psalmus, motetes, ērģeļmūziku.
FRĪDRIHS VILHELMS BERGNERS (Bergner) (1837–1907) (F.V.Bergnera dēls) - Rīgas Doma ērģelnieks no 1868. līdz 1906. gadam. Strādājis arī Anglikāņu baznīcā (no 1861. gada). Pēc Frīdriha Bergnera ierosinājuma 1884. gadā Rīgas Domā iebūvētas Walker firmas lielās ērģeles.