BACH

Pāvils raksta: visur parādām sevi kā Dieva kalpus ar lielu izturību ciešanās, trūkumā un bezizejā; kā nobēdājušies, bet vienmēr priecīgi, kā nabagi, bet kas daudzus dara bagātus, kā tādi, kam nav nekā, bet kam ir viss.