Rīgas Doma jaunās ērģeles - Konciusa ērģeles jeb "Baha ērģeles" Rīgai
Rīgas Domā top nozīmīgs jauns instruments — baroka ērģeles, kas ar savu skanējumu papildinās Doma pasaulslavenās E. F. Walcker & Co. 1883./1884. gadā būvētās romantiskās ērģeles. Lai arī Valkera ērģeles ir izcils vēlīnā romantisma perioda instruments, taču Rīgas (ērģeļu un) koncertdzīvei jau ilgstoši ir bijusi nepieciešamība pēc baroka laikmeta mūzikai piemērota instrumenta — tā sauktajām “Baha ēras ērģelēm”.
Kāpēc Rīgas Domam nepieciešamas arī baroka ērģeles?
Rīgas Doma lielās E. F. Walcker & Co. 1883./1884. gadā būvētās ērģeles ir viens no izcilākajiem romantisma perioda ērģeļbūves pieminekļiem Eiropā. Tās ir monumentāls instruments ar bagātīgu, plašu un orķestrālu skanējumu, kas īpaši piemērots 19. gadsimta un vēlākas ērģeļmūzikas atskaņošanai. Tomēr baroka laikmeta mūzikai — īpaši Johana Sebastiāna Baha (Johann Sebastian Bach, 1685-1750), Dītriha Bukstehūdes (Dieterich Buxtehude, 1637-1707), Georga Bēma (Georg Böhm, 1661 – 1733), Nikolausa Brūnsa (Nicolaus Bruhns, 1665-1697), Georga Frīdriha Hendeļa (Georg Friedrich Händel, 1685. — 1759), un citu 17.–18. gadsimta meistaru darbiem — nepieciešams citāds instruments, ar citādu skaņas estētiku, skanošo balsu intonāciju un artikulācijas iespējām.
Baroka mūzika pēc savas būtības ir ļoti strukturēta, polifoniska un ritmiski skaidra. Tajā liela nozīme ir balsu patstāvībai, kontrapunktam, artikulācijai un skaidrai muzikālajai arhitektūrai. Baha fūgās, korāļprelūdijās un tokātās katra balss ir kā patstāvīga muzikāla līnija, kurai jābūt skaidri sadzirdamai kopējā audumā. Tāpēc baroka ērģelēm raksturīgs gaišāks, caurspīdīgāks un artikulētāks skanējums, kas ļauj klausītājam uztvert gan melodiju, gan iekšējās balsis, gan basa līniju.
Romantisma mūzikā savukārt priekšplānā izvirzās plaša emocionālā izteiksme, tembru krāsu bagātība, pakāpeniskas dinamiskās pārejas un orķestrāls skanējums. Romantisma ērģeles bieži tiek veidotas kā sava veida “orķestris vienā instrumentā” — ar plašām dinamiskām iespējām, maigām stīgu un flautu krāsām, spēcīgiem tutti skanējumiem un reģistriem, kas dažkārt nedaudz atdarina orķestra instrumentu tembrus. Šāds instruments ir lieliski piemērots vēlīnā romantisma, simfoniskās un koncertērģeļmūzikas repertuāram, taču ne vienmēr ļauj pilnvērtīgi atklāt baroka mūzikas lineāro skaidrību un retorisko asumu.
Arī pašas ērģeles tehniski un akustiski atšķiras. Baroka ērģelēs raksturīgi skaidri diferencēti manuāļi, spilgti principālu kori un mikstūras, izteiksmīgi mēļu reģistri. To skanējums ir tiešs, lakonisks un turklāt ļoti jutīgs pret ērģelnieka pieskārienu. Tas ļauj precīzi veidot artikulāciju, frāzējumu un muzikālo runu — īpaši polifoniskā repertuārā.
Romantisma perioda ērģelēm raksturīga cita estētika: plašāks reģistru klāsts, lielākas dinamiskās gradācijas, orķestrāli tembri, tehniski risinājumi, kas ļauj pārvaldīt ļoti lielu instrumentu. Šāds instruments rada masīvu, telpiski piesātinātu skaņu, kas saplūst lielās krāsu plaknēs. Tas ir romantisma mūzikas spēks, taču Baha un citu baroka autoru darbos reizēm var mazināties balsu reljefs un muzikālās faktūras caurspīdīgums.
Tāpēc jaunās Heinriha Andreasa Konciusa (Heinrich Andreas Contius, dzimis 1708. gadā, miris 1795. gadā) stila baroka ērģeles Rīgas Domā nav konkurence esošajām Valkera ērģelēm, bet gan to dabisks un nepieciešams papildinājums. Jāpiebilst, ka izcilā Halles meistara darinātās stabules vēl arvien rotā Valkera ērģeļu prospektu. Valkera ērģeles turpinās būt neatkārtojams romantisma ērģeļmākslas piemineklis, savukārt jaunās baroka ērģeles dos iespēju Rīgas Domā autentiskāk, skaidrāk un stilistiski atbilstošāk atskaņot baroka repertuāru. Kopā abi instrumenti veidos unikālu muzikālu telpu, kurā vienā dievnamā būs pārstāvētas divas nozīmīgas Eiropas ērģeļmūzikas pasaules — baroka skaidrība un romantisma varenums.
Kāpēc Rīgas Domā nepieciešamas mehāniskas, nevis elektroniskas ērģeles?
Rīgas Doma jauno baroka ērģeļu projekts pēc savas būtības nav tikai praktisks jautājums par vēl vienu mūzikas instrumentu. Tas ir kultūrvēsturisks, māksliniecisks un garīgs uzdevums — radīt instrumentu, kas organiski pieder Rīgas Doma telpai, tā akustikai, vēsturiskajai videi un Eiropas ērģeļmūzikas tradīcijai. Tāpēc šajā gadījumā izšķiroši svarīgi ir būvēt īstas mehāniskas stabuļu ērģeles, nevis aizstāt tās ar elektronisku vai digitālu instrumentu.
Mehāniskās ērģeles ir dzīvs akustisks instruments. Tajās skaņu rada gaiss, kas plūst caur katru atsevišķu stabuli. Katra stabule ir materiāls, ar rokām veidots skaņas avots — ar savu metāla vai koka sastāvu, proporcijām, intonāciju, elpu un reakciju uz telpu. Skaņa rodas fiziski, nevis tiek reproducēta ar skaļruņu palīdzību. Tieši šī iemesla dēļ mehānisko ērģeļu skanējums nav tikai “skaņa”, bet telpisks un materiāls notikums, kurā piedalās instruments, ērģelnieks, baznīcas akustika un klausītājs.
Elektroniskie instrumenti, arī tad, ja tie tehnoloģiski ir augstā līmenī, pēc būtības atskaņo iepriekš ierakstītu vai digitāli modelētu skaņu. Tie var imitēt ērģeļu tembrus, taču nevar aizstāt īstu stabuļu instrumenta dzīvumu. Elektroniskā skaņā zūd būtiskais — gaisa plūsmas dabiskā kustība, katras stabules individuālais raksturs, telpas rezonanse, skaņas virzība un tiešā saikne starp taustiņa pieskārienu, traktūras mehānisko reakciju un skaņas rašanos.
Īpaši nozīmīgi tas ir baroka mūzikā. Baroka repertuārā — īpaši Johana Sebastiāna Baha, Dītriha Bukstehūdes, Georga Bēma un citu autoru darbos — centrā ir skaidra polifonija, artikulācija, balsu savstarpējā līdzsvarotība un skaņas retorika. Mehāniskā traktūra ļauj ērģelniekam ļoti precīzi kontrolēt pieskārienu, frāzējumu un muzikālo runu. Tā nav tikai tehniska detaļa — tā ir pati baroka mūzikas izteiksmes valoda. Elektronisks instruments šo tiešo, fizisko un jutīgo saikni starp spēlētāju un skaņu nespēj nodrošināt pilnvērtīgi.
Elektroniskie instrumenti bieži tiek veidoti kā universāli risinājumi, kas cenšas aptvert pēc iespējas plašāku repertuāru un imitēt dažādu laikmetu ērģeles. Tomēr šāds universālisms bieži nozīmē arī konkrētas skaņas identitātes zudumu. Baroka ērģeļu vērtība nav tajā, ka tās var “nosimulēt” daudz ko, bet tieši pretēji — ka tās ir konkrētas, ar savu laikmetu, vietu, meistara rokrakstu un estētiku saistītas. Konciusa stila instruments Rīgas Domā nav paredzēts kā neitrāls koncertzāles rīks, bet kā vēsturiskā tradīcijā balstīts akustisks instruments ar savu skaidru raksturu.
Rīgas Doma gadījumā šis jautājums ir vēl būtiskāks, jo Doms nav moderna koncertzāle, bet vēsturisks dievnams un kultūras piemineklis. Šādā telpā instrumentam jābūt nevis tehnoloģiskam aizvietotājam, bet arhitektoniski, akustiski un garīgi piederīgam objektam. Mehāniskas stabuļu ērģeles kļūst par daļu no telpas — tās ne tikai skan Domā, bet arī vizuāli, materiāli un simboliski pieder baznīcas interjeram. Elektronisks instruments šajā ziņā vienmēr paliek ārējs risinājums: funkcionāls, atdarinošs, bet ne kultūrvēsturisks.
Mūzika ar elektroniskiem instrumentiem zaudē arī klātbūtnes kvalitāti. Īstu stabuļu ērģeļu skaņa rodas konkrētajā brīdī un konkrētajā telpā. Tā nekad nav absolūti perfekta — to ietekmē gaisa kustība plēšās un nevienmērīgais spiediens, temperatūra, telpas mitrums, instrumenta elpošana un ērģelnieka pieskāriens. Šī nelielā mainība nav trūkums, bet dzīvas mūzikas vērtība. Elektroniska skaņa ir stabila, kontrolējama un atkārtojama, taču tieši tādēļ tā zaudē daļu no instrumenta dzīvās dabas.
Svarīgi arī tas, ka mehānisku ērģeļu būve ir ilgtermiņa ieguldījums. Labi būvētas stabuļu ērģeles var kalpot gadsimtiem, tās var restaurēt, uzturēt un nodot nākamajām paaudzēm. Elektroniskie instrumenti savukārt ir pakļauti tehnoloģiskai novecošanai — elektronika, skaļruņi, programmatūra un digitālās sistēmas pēc dažām desmitgadēm kļūst novecojušas vai grūti uzturamas. Vēsturiskā baznīcā, kur domāšana notiek gadsimtu mērogā, šis aspekts ir izšķirošs.
Tieši tagad mehānisku baroka ērģeļu uzstādīšana Rīgas Domā ir īpaši svarīga, jo Latvijā pēdējās desmitgadēs daudzās publiskās koncertvietās ir nostiprinājusies tendence izmantot digitālus vai tehnoloģiski universālus ērģeļu risinājumus. Šādi instrumenti var būt piemēroti noteiktām koncertzāļu vajadzībām, taču tie nedrīkst kļūt par normu vēsturiskās sakrālās telpās, kur nepieciešama autentiska skaņas kultūra un materiāla instrumenta klātbūtne. Rīgas Domam ir iespēja apliecināt citu pieeju — ka kultūras mantojuma telpā īstam akustiskam instrumentam joprojām ir neaizstājama nozīme.
Jaunās Konciusa stila baroka ērģeles nav tehnoloģisks kompromiss, bet vēsturiski pamatota izvēle. Tā ir izvēle par labu īstai skaņai, amatniecības kvalitātei, vēsturiskai pēctecībai un Eiropas ērģeļmūzikas tradīcijai. Šis instruments ne tikai papildinās Rīgas Doma slavenās Valkera romantiskās ērģeles, bet arī radīs unikālu iespēju vienā dievnamā līdzās pastāvēt divām lielām ērģeļmūzikas pasaulēm — romantisma varenajam orķestrālajam skanējumam un baroka skaidrajai, izsmalcinātajai skaņas valodai.
Jaunās ērģeles
Jaunās ērģeles paredzēts novietot Rīgas Doma dienvidu sānu jomā, veidojot tās kā baroka instrumentu, kas ļaus pilnvērtīgi atskaņot Johana Sebastiana Baha, viņa laikabiedru un plašāku 17.–19. gadsimta repertuāru. Šis instruments būs būtisks papildinājums Rīgas Doma dievkalpojumu, koncertu un starptautiskās mūzikas dzīves norisēm.
Projekta vēsture aizsākās jau 2007. gadā, kad pēc Doma atgriešanās baznīcas īpašumā Drēzdenes ērģeļmeistars Kristians Vegšeiders ar savu darbnīcu izstrādāja baroka ērģeļu ieceri Rīgas Domam. Iecere balstīta ērģeļmeistara Heinriha Andreasa Konciusa tradīcijā. Konciuss, kuru augstu vērtēja J. S. Bahs, tiek uzskatīts par nozīmīgāko 18. gadsimta ērģeļu būvētāju Baltijas reģionā. Heinrihs Andreass Konciuss veica Rīgas Doma ērģeļu pārbūvi un paplašināšanu no 1773. līdz 1776. gadam, par savu darbu saņemot 2000 valsts dālderus.
Ērģeļu būvniecība jau ir sākusies, un instrumentu paredzēts pabeigt trīs gadu laikā, ar mērķi to pilnībā atklāt 2027. gadā. Ar Kārļa Behšteina fonda (Carl Bechstein Stiftung) dāsnu ziedojumu un līdz šim savāktajiem atbalsta līdzekļiem liela daļa finansējuma jau ir nodrošināta, tomēr pilnīgai projekta īstenošanai vēl nepieciešami aptuveni 400 000 eiro.
Šis ir Vācijas–Latvijas kopīgs projekts. Jau 2007. gada dizains tika veidots ar Latvijas mākslinieku līdzdalību, un ērģeļu izgatavošanā paredzēta arī Latvijas ērģeļbūvnieku iesaiste. Līdzekļu vākšanā piedalās gan Rīgas Doma baznīcas administrācija, gan draudze, savukārt Latvijā un Vācijā plānoti koncerti, lekcijas un publicitātes pasākumi. Projekts veicinās arī starptautiskas tikšanās starp ērģelniekiem, ērģeļu būves speciālistiem un citiem māksliniekiem, popularizējot nozīmīgas Eiropas mūzikas tradīcijas.
Aicinājums ziedot
Aicinām atbalstīt Rīgas Doma jauno baroka ērģeļu — Konciusa ērģeļu — būvniecību. Šis instruments būs paliekošs ieguldījums Rīgas Doma, Latvijas baznīcas mūzikas, koncertdzīves un kultūras mantojuma nākotnē.
Ziedojot šim projektam, ikviens var palīdzēt radīt instrumentu, kas kalpos daudzām paaudzēm — dievkalpojumos, koncertos, izglītības norisēs un starptautiskās mūzikas sadarbības projektos.
Īpaša iespēja ir kļūt par ērģeļu stabules patronu. Ziedotāji var uzņemties patronātu par vienu vai vairākām stabulēm. Saskaņā ar bukletā norādīto informāciju, ziedojumiem no 500 eiro ziedotāja vārdu iespējams iegravēt uz attiecīgās stabules; visi patronu vārdi tiks iemūžināti īpašā plāksnē baznīcā, un ziedotājs saņems reprezentatīvu patronāta apliecinājumu.
Ziedojumus iespējams veikt gan Latvijā, gan Vācijā. Vācijā 2016. gadā dibinātais Förderverein Orgel Dom Riga e.V. jeb Rīgas Doma ērģeļu atbalsta fonds ir atzīts par bezpeļņas organizāciju saskaņā ar Vācijas tiesībām un, norādot ziedotāja vārdu un adresi, var izsniegt ziedojumu apliecinājumus nodokļu atvieglojumu saņemšanai.
Palīdzēsim kopā īstenot šo lielisko ieceri — lai Rīgas Domā līdzās slavenajām Valkera romantiskajām ērģelēm skanētu arī jaunas baroka ērģeles, kas īpaši piemērotas Baha un viņa laikmeta mūzikai!
Ziedojumu informācija
Tīmekļa vietnes:
www.orgel-dom-riga.de
www.organ-cathedral-riga.com
Ziedojumiem Latvijā:
Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas Rīgas Doma Draudze
Swedbank AS: IBAN: LV19 HABA 0551 0065 1477 7
BIC: HABALV22
Ziedojumiem Vācijā:
Förderverein Orgel Dom Riga e.V.
Postbank: IBAN: DE49 1001 0010 0896 3821 02
BIC: PBNKDEFF
Maksājuma mērķis:
“Orgel-Patenschaft” / “Ērģeļu patronāts”
Kontakti Vācijā:
Förderverein Orgel Dom Riga e.V.
Dr. Klaus Wittmann
Hauptstraße 85, 12159 Berlin
E-pasts: klauswittmann-berlin@gmx.de
Tālrunis: +49 30 850 72 875
Disposition der geplanten Chororgel für den Dom zu Riga
Nach der Orgelreise im Mai 2025 durch Lettland.
Hauptwerk C-f‘‘‘
1. Principal 8‘
2. Bordun 16‘
3. Viola da Gamba 8‘
4. Rohrflöte 8‘
5. Gemshorn 8‘, C-H zusammen mit Rohrflöte
6. Oktave 4‘
7. Spitzflöte 4‘
8. Quinte 3‘
9. Octave 2‘
10. Waldflöte 2‘
11. Cornett 5 fach ab g°
12. Mixtur 5 fach 2‘
13. Fagott 16‘
14. Trompete 8‘
Oberwerk C-f‘‘‘
1. Principal 8‘
2. Gedackt 8‘
3. Quintatön 8‘
4. Lamento 8‘ ab g°
5. Octave 4‘
6. Rohrflöte 4‘
7. Nassat 3‘
8. Octave 2‘
9. Tertia 1 3/5‘
10. Quinte 1 1/3‘
11. Sifflöte 1‘
12. Mixtur 4 fach 1 1/3‘
13. Schallmey 4‘
14. Vox humana 8‘
Pedal C-d‘
1. Principal 8‘
2. Violon 16‘
3. Subbaß 16‘
4. Quinta 12‘
5. Gedeckt 8‘
6. Octave 4‘
7. Mixtur 5 fach 2 2/3‘
8. Posaune 16‘
9. Trompete 8‘
10. Clairon 4‘
Stimmtonhöhe 440 Hz
Stimmungsart: wohltemperiert (Neidhardt 2 von 1732)
Nebenzüge
Cymbelsterne, Tremulant, Manualschiebekoppel, 2 Spanbälge, Pedalkoppel