Baltijas mūzikas dienas 2023

Koncerts “CO2”


Pirmoreiz Baltijas mūzikas dienās skanēs ērģeļmūzikas koncerts. Lielumties pie vainas ir
divu fantastisku mūziķu – saksofonista Aigara Raumaņa un ērģelnieka Aigara Reiņa
superjaudīgais ansamblis un nerimstošā vēlme spēlēt jaunrakstītu mūziku. Raumanis un
Reinis ir virtuozi un spoži interpreti katrs pats par sevi, bet viņu duetam raksturīgs kvantitātes
– daudzo koncertprogrammu – un augstās kvalitātes latiņas apbrīnojams līdzsvars.
Pēdējos gados ir tapuši daudzi jauni latviešu komponistu ērģeļmūzikas darbi gan solo
ērģelēm, gan duetā ar saksofonu. Programmā krāšņs, daudzveidīgs mūzikas spektrs no
Baltijas skaņražiem: Tenu Kervits, Andris Dzenītis, Arturs Maskats, Alise Rancāne, Dalia
Dalia Raudonikīte, Marjus Baranausks, Madara Pētersone un Gaļina Grigorjeva.

Par festivālu:
Kopš 2021. gada trīs Baltijas valstu Komponistu savienības organizē festivālu “Baltijas
Mūzikas dienas”. Ik gadu festivāls notiek citā Baltijas valstī. Pirmo festivālu tiešsaistes
formātā organizēja Igaunijas Komponistu savienība. Otrā festivāla mājvieta bija 2022. gada
Eiropas kultūras galvaspilsēta Kauņa, bet 2023. gadā “Baltijas mūzikas dienas” noritēs no 18.
līdz 31. martam Cēsīs un Rīgā, Latvijā. Festivālā ir plānoti deviņi koncerti, tostarp LNSO
koncerts koncertzālē “Cēsis”, Valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” koncerts Lielajā ģildē
un Latvijas Radio kora koncerts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Kā īpašs notikums jāizceļ pasaulslavenā franču sitaminstrumentu ansambļa “Les Percussions
de Strasbourg” koncerts 19. martā koncertzālē “Cēsis”. Festivāla ietvaros izskanēs
vienpadsmit latviešu komponistu rakstītu darbu pirmatskaņojumi.
Šī gada festivāla virstēma ir “Nepanesamais esības vieglums”.
To esam aizņēmušies no čehu/franču rakstnieka Milana Kunderas slavenākā darba
nosaukuma. Mēs pie šīs idejas nonācām kara sākumā. Kara, kurš diemžēl vēl aizvien nav
beidzies. Kara, kurš ir iesūcies mūsu ikdienā, mūsu zemapziņā, kara, kurš liek mums
līdzjūtībā sarauties un palīdzēt, cik iespējams.
“Jo nav nekā smagāka par līdzjūtību. Pat paša sāpes nav tik smagas kā sāpes, ko cilvēks izjūt
kopā ar kādu, kāda sāpes, ko pastiprina iztēle un paildzina simts atbalsis.”*
Par spīti karam un līdzjūtībai, dzīve un mūzika turpina notikt, darot mūs jūtīgus un laimīgus.
Tas ir neizturami smagi un viegli vienlaicīgi. Arī jaundarbu autoriem esam lūguši savos
skaņdarbos reflektēt par to, vai smagums patiesi ir briesmīgs, bet vieglums – brīnišķīgs? Vai
vieglums ir pozitīvs, bet smagums – negatīvs? Pagaidām skaidrs ir tikai tas, ka smaguma un
viegluma pretstats ir noslēpumainākais un daudzzīmīgākais no visiem pretstatiem.
Nāciet to saklausīt kopā ar mums.
*Milans Kundera, “Nepanesamais esības vieglums”, 1984.


Organizē: Latvijas Komponistu savienība sadarbībā ar Rīgas domu

Festivālu atbalsta: VKKF, Gētes Institūts, Baltic Contemporary Music Network: Igaunijas Komponistu savienība, Lietuvas Komponistu savienība, koncertzāle "Cēsis", Rīgas doms, JVLMA, Rīgas Latviešu biedrības nams, Latvijas Radio 3 Klasika


Programma pieejama šeit: 21.03.23.docx

Iesim jel un pielūgsim Kungu, izjautāsim Pulku Kungu, – tad nākšu arī es!