Ērģeļmūzikas koncerts

Kristīne Adamaite (ērģeles)


Koncerta uvertīrai - Alfrēda Kalniņa Fantāzija, kas pierakstīta 1901. gadā, Pēterburgas studiju laikos. Vēlākās dzīves gaitas pēc ģeogrāfiski plašiem ceļojumiem meistaru atved uz Rīgu, kur Doma baznīcā viņš strādā par ērģelnieku no 1933. gada līdz pat mūža beigām. 

Ar Rīgas Doma ērģelēm saistīts arī Ferenca Lista opuss “Nun danket alle Gott”, kas radīts 1883. gadā speciāli Valkera ērģeļu atklāšanas svinībām. 

Bet vācu jauneklis Johans Gotfrīds Mītels kļūst par rīdzinieku un Sv. Pētera baznīcas ērģelnieku 1753. gadā, pirms tam Leipcigā, kā viens pēdējiem mācekļiem, satiekot Johanu Sebastiānu Bahu. Viņu abu korāļprelūdijas līdzās šajā programmā. 

Sezāra Franka “Lielais simfoniskais skaņdarbs” komponēts 1860.-to gadu sākumā Parīzē un pilnībā attaisno savu nosaukumu gan apjoma, gan ideju vēriena ziņā. Skaņdarba gaitā dzimušās tēmas attīstās formas sazarotajos posmos un virzās caur transformējošiem labirintiem, lai noslēgumā satiktos fināla apoteozē. Šīs mūzikas spēks labi sader ar Rīgas Doma ērģeļu dabu.  


Programmā: J. S. Bahs, J.G.Mītels, C. Franks, F.Lists, A.Kalniņš

Programma pieejama šeit: 31. maijs_2023.docx

Pāvils raksta: visur parādām sevi kā Dieva kalpus ar lielu izturību ciešanās, trūkumā un bezizejā; kā nobēdājušies, bet vienmēr priecīgi, kā nabagi, bet kas daudzus dara bagātus, kā tādi, kam nav nekā, bet kam ir viss.