LIEPIŅŠ KLĀVS
KLĀVS LIEPIŅŠ ir Rīgā dzimis pianists un ērģelnieks ar daudzpusīgu muzikālo izglītību un plašu profesionālo pieredzi Latvijā, Austrijā un Zviedrijā. Viņa muzikālā karjera sākās Rīgas Doma kora skolā, kur viņš 2007. gadā absolvēja kordiriģēšanas klasi, studējot pie V. Bernhofa un I. Kamarūtes, kā arī klavierspēli pie Irēnas Pelnēnas. 2007.–2008. gadā viņš turpināja kordiriģēšanas studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Ērģeļu majestātiskā skaņa Klāvu fascinēja jau bērnībā. Šo interesi būtiski ietekmēja dalība Rīgas Doma zēnu korī, kur ērģeles bieži vien pavadīja kora priekšnesumus. Muzicēšana Rīgas Domā un citās Latvijas baznīcās, kā arī iespēja piedzīvot pasaules slaveno ērģeļu skanējumu – Parīzes Dievmātes katedrālē (Notre Dame de Paris) un Tronheimas Domā Norvēģijā – iedvesmoja viņu pievērsties šim instrumentam.
Ērģeļspēli Klāvs sāka apgūt 2010. gadā pie Kristīnes Adamaites, vēlāk turpinot studijas Vīnes Baznīcas Mūzikas konservatorijā. No 2011. līdz 2020. gadam viņš studēja Vīnes Mūzikas un Tēlotājmākslas universitātē (Universität für Musik und darstellende Kunst Wien), iegūstot bakalaura grādus gan ērģeļspēlē (profesors Roman Summereder), gan klavierspēlē (profesore Inci Häusler-Altinok), kā arī mākslas maģistra grādu ērģeļspēlē pie profesora Pier Damiano Peretti, kuru absolvējis ar izcilību.
Klāvs Liepiņš ir papildinājis savas prasmes un zināšanas, piedaloties meistarklasēs pie pasaulē atzītiem ērģelniekiem, tostarp Žana-Kloda Zēndera (Jean-Claude Zehnder), Mišela Buvāra (Michel Bouvard) un Martina Šmedinga (Martin Schmeding). Īpaši nozīmīgu iedvesmu viņš guvis 23. Ziemeļvalstu Baznīcas Mūzikas simpozijā Kopenhāgenā, kur piedalījās improvizācijas meistarklasēs pie izcilā meistara Sietzes de Frīsa (Sietze de Vries) un baudīja citu ievērojamu ērģelnieku un koru koncertus.
Klāva ērģeļmūzikas repertuārs aptver dažādu laikmetu mūziku, tostarp laikmetīgo (P. Vasks, O. Mesiāns, F. Glāss, I. Mežaraups un D. Maks), taču īpaša aizraušanās viņam ir romantiskās mūzikas interpretācija – gan populāru, gan mazāk zināmu komponistu darbos, kas ļauj atklāt šī laikmeta emocionālo bagātību un tehnisko virtuozitāti. Viņš aktīvi pēta arī Johana Sebastiāna Baha mūziku, kuru uzskata par neizsmeļamu iedvesmas avotu. Baha darbos viņu fascinē dziļā filozofiskā un garīgā dimensija, kas mudina uz jauniem meklējumiem un interpretācijām.
Klāvam vienmēr ir paticis improvizēt, un viņš izbauda iespēju radīt mūziku dažādos stilos gan uz ērģelēm, gan uz klavierēm. Improvizācija viņam ir ne tikai izteiksmes brīvības avots, bet arī radošas komunikācijas veids ar klausītājiem. Jau bērnībā viņš ar lielu degsmi ķērās pie notīm, lasot visu pieejamo repertuāru, kas vēlāk kļuva par pamatu viņa kompozīcijām un mākslinieciskajiem meklējumiem.
Īpašu vietu viņa muzikālajā darbībā ieņem arī vokālās kamermūzikas pavadīšana. Viņš ir sadarbojies ar dažādiem solistiem Latvijā, Austrijā un Zviedrijā un ar lielu aizrautību pavada vokālos ciklus, dziesmas un ārijas. Klāvs aktīvi popularizē latviešu klaviermūzikas (J. Mediņš, J. Ivanovs un L. Garūta), ērģeļmūzikas (P. Vasks, M. Zariņš, A. Kalējs) darbus, kā arī Ziemeļvalstu (O. Merikanto, A. Tegnere u.c.) un latviešu (E. Dārziņš, I. Mežaraups u.c.) vokālo kamermūziku, rūpējoties par tās plašāku atpazīstamību.
Nozīmīgu pieredzi baznīcas mūzikā Klāvs guvis, strādājot par baznīcas mūziķi Vīnē: no 2013. līdz 2015. gadam Dornbahas (Dornbach) Sv. Pētera un Pāvila katoļu baznīcā un no 2015. līdz 2022. gadam Floridsdorfas (Floridsdorf) katoļu draudzē. Paralēli viņš bijis klavierspēles un ērģeļspēles pedagogs, Chor70 diriģents Hainfeldā (Hainfeld), kā arī vadījis Vīnes latviešu kori.
Kopš 2023. gada dzīvo Zviedrijā un šobrīd strādā par ērģelnieku un baznīcas mūziķi Zviedrijas luterāņu baznīcas Torshälla draudzē. Viņš turpina bagātināt reģiona muzikālo dzīvi, piedaloties kamermūzikas projektos, spēlējot dažādos ērģeļmūzikas koncertos (Bach go to sleep), radot jaunus improvizētus skaņdarbus un iedvesmojot klausītājus ar dziļi personiskām mūzikas interpretācijām.
